Keramiskie auto katalizatori;

Metāliskie auto katalizatori;

Kompjūteru plates ( mātes plates ).

Kas ir auto katalizators?

Tātad mūsu valodā runājot keramiskais auto katalizātors ir auto katalītiskais izplūdes gāzu neitralizators jeb katalītiskais konvertors, bet saīsināti vienkārši katalizators ir keramisku šūnu konstrukcija. Šīs šūnas ir nepieciešamas, lai palielinātu izplūdes gāzu kontakta platību ar virsmu, uz kuras ir uzklāts plāns platīna-irīdija sakausējums. Šī pārklājuma sakausējumā ietilpst tādi reti metāli, kā platīns, palādijs un rodijs. Nesadegušās degvielas pārpalikumi (CO, CH, NO), pieskaroties katalītiskā slāņa virsmai, ar skābekļa palīdzību, kurš ir tajās pat izplūdes gāzēs, oksidējas. Reakcijas rezultātā tiek izdalīts siltums, kurš sasilda katalizatoru un ar to pašu aktivizē oksidēšanos. Rezultātā no katalizatora (vesela) izejošām izplūdes gāzes satur CO2 koncentrāciju. Tieši CO2 koncentrācijas līmenis ir galvenais iemesls, kādēļ ir nepieciešams katalizators izplūdes sistēmā.

Kapēc tā?

Pirmkārt,mēs jau nebraucam visi ar jaunām automašīnām,bet gan lielāko ties ar ievestām mašīnām no citām valstīm,kam jau ir nobraukums. Pareizi ekspluatējot katalizatoru – lietojot kvalitatīvu degvielu, tā mūža ilgums ir līdzvērtīgs 100-120 tukstošu kilometriem, pēc tam tiek rekomendēta tā nomaiņa. Katalizators izpilda filtrēšanas darbu, bet filtri, kā zināms, ir jāmaina.

Otrkārt, nav noslēpums, ka ne vienmēr Jums degvielas uzpildes stacijās tiek ielieta kvalitatīva degviela, bet tieši degvielas kvalitāte ir katalizatora normāla darba pamatu pamats. Keramiskajām šūnām ar pārklājumu tetraetilsvins ir nāvējošs. Tetraetilsvina nokļūšanas katalizatora šūnās gadījumā pēdējās apkūst, aizlīp un izplūdes gāzu caurlaidība tuvojas nullei. Būtībā notiek tas pats, kas aizlipinot šūnas ar darvu un ne līdz galam sadegušas eļļas produktiem.

Kā arī viens no iemesliem ir mūsu ceļi. Grozi kā gribi, bet keramiskās šūnas ir pietiekoši trausls materiāls un stipra trieciena gadījumā ir ļoti liela iespēja ieplīst un sadrupt. Trieciena rezultātā šūnas atdalās no katalizatora sienām, sāk kratīties un pārvietoties korpusa iekšienē, kā rezultātā saplīst un sadrūp, un tiek izkaisītas pa visu izplūdes sistēmu. Atcerieties, ka katalizatoram nāvējoši ir arī ja mašīnu nevar ilgi iedarbināt, jo benzīns sakrājas arī katalizatorā un kad automašīna beidzot tiek pielaista, tam iekšā notiek mini-sprādziens, kas noved pie katalizatora sabrukšanas.Tāpat slikti ir arī eļļas „ēšana”.

Katalizators mūsdienās ir visu attīstīto valstu ražoto automašīnu obligāta sastāvdaļa. Vēl vairāk – jaunie auto jau izstrādes procesā tiek aprēķināti kopā ar katalizatoru un pilnīgi iespējams, ka pat vienkārši to noņemot Jūsu mašīnu vairs nevarēs iedarbināt vai tā negribēs korekti pārvietoties. Katalizatora konstrukcija ir pietiekoši vienkārša, bet platīna, rodija un palādija sāļu klātesamība būtiski ietekmē tā tirgus vērtību. Tādēļ daudzi lietotu auto īpašnieki reizēm ir spiesti pieņemt lēmumu – pirkt jaunu, pietiekoši dārgu detaļu, vai meklēt citus, netradicionālākus „beigta” neitralizatora nomaiņas variantus. Kas ir jāzin, lai varētu pieņemt vienu vai otru lēmumu? Pamēģināsim tikt skaidrībā.

Kādi ir neitralizatori un no kā tie baidās

Pirmkārt, neitralizatori atšķiras pēc materiāla, uz kura tiek uzklāts katalītiskais slānis. Tas var būt keramiskais bloks šūnu veidā vai arī no metāla lentas izveidots bloks. Keramiskie katalizatori ir daudz izplatītāki, nekā metāliskie. Un arī daudz lētāki. Galvenais keramiskā katalizatora trūkums ir tā trauslums. Pietiek pat nelielam akmenim vai vājam sitienam pret bedres malu uzsist pa to, kad neitralizators jau sadrūp un ar savu grabēšanu ziņo saimniekam, ka to gaida kārtējie tēriņi savas mašīnas saremontēšanai. Tieši tas pats var notikt, ja ar pilnīgi uzsilušu auto iebrauc peļķē un ūdens tiek uz nokaitēta katalizatora. Vēl viens keramikas sabrukšanas iemesls var būt aizdedzes sistēmas problēmas. Kad mēģinot iedarbināt dzinēju, tas uzreiz neizdodas, tad nesadegušais benzīns uzkrājas tuvākajā izplūdes trakta šķērslī, bet tas gandrīz vienmēr ir neitralizators, un kad beidzot dzinējs tiek iedarbināts, šī uzkrājusies degviela uzsprāgst un šūnas, protams, izjūk. Metāla bloks ir daudz drošāks un var daudz ilgāk izturēt dažādas mehāniskās slodzes. Bet gan keramiskais, gan metāla katalizators vienlīdz baidās no sekojošām lietām: nekvalitatīvs vai etilētais benzīns, sadegšanas kamerā tikusi eļļa vai antifrīzs, „kreisie” tehniskie šķidrumi, kurus izmanto dzinēju degvielas padeves sistēmas tīrīšanai, pārāk bagāts degmaisījums un ilgstoša motora darbība tukšgaitā. Augstāk nosaukto faktoru iedarbības rezultātā līdztekus tam, ka katalizators zaudē spēju sadedzināt kaitīgos izmešus, notiek kanālu aizsērēšana, kas noved pie to kopējās caurlaidības samazināšanos, jaudas zuduma un paša neitralizatora pārkaršanas, kura korpuss šādos gadījumos var sakarst pat līdz baltkvēlei. Ir zināmi gadījumi, kad dēļ nokaitēta neitralizatora ir izkususi alumīnija termoaizsardzība un aizdedzies auto pretkorozijas pārklājums. Nedarbojoša katalizatora iekšējā temperatūra ir tik liela, ka pat keramika var izkust un nobloķēt izplūdes sistēmu. Dzinēja remonts pēc šāda joka ir neizbēgams. Vēl kāds nepatīkams moments – keramiskie putekļi. Veca katalizatora keramiskais bloks, neskatoties uz tā ārējo apmierinošo stāvokli un savu funkciju normālu pildīšanu, nedaudz sadrūp, un šajā procesā radušies keramiskie putekļi nonāk sadegšanas kamerā, bet dažreiz jaucot motorus, keramikas gabaliņi ir atrasti pat cilindros. Šādi keramiskie putekļi noved pie cilindru sieniņu priekšlaicīgas novecošanas un daudz agrāka dzinēja remonta. Lūk, šādas nepatikšanas var rasties no detaļas, kura it kā nekādi sevi neparāda. Ne velti Eiropā katalizatorus maina ik pēc 100 000 kilometru, neskatoties uz to, vai viņš vēl strādā, vai ne.

1 – Lamda zonde

2 – Keramikas monolītā pārvadātājs

3 – Metāliskais filtrs

4 – Karstumizturīgs korpuss